Rīgas domes pētnieciskā žurnālistika. Paši pārsteigti!

Pašvaldības informāciju par pasniegt dažādi, piemēram, ar paziņojumu palīdzību (preses relīzes) vai publicēt savos informatīvajos izdevumos. Otrs variants ir daudz izdevīgāks, jo var tajos sevi arī slavēt. Pirms dažām dienām, paziņa facebook padalījās ar kādu ierakstu no riga.lv: “Kāpēc sabiedriskā transporta salonos izvieto monitorus?”.


Iesaku izlasīt! Andas Rožukalnes rakstu par sliko stilu un maldinošajiem virsrakstiem (LSM.LV)

Lasīšanas laika vērts raksts ir publicēts LSM.LV: “Anda Rožukalne: Mūķeņu un bēgļu sekss, slikts stils un maldinoši virsraksti”, kur arī stāsta par virsrakstu veidošanu un to, kā drukātie mediji zaudējuši savas profesionālās žurnālistikas pamatos, mācoties no interneta portāliem veidot saturu.


The Economist video par populismu un nevienlīdzību (2017)

Iespējams, pēdējo biznesa un ekonomikas lekciju iespaidā, atradu šādu “The Economist” video (angļu valodā) par to kā populisms maina pasauli. Video ir stāsts par pārmaiņām Itālijā un Silīcijas ielejas tehnoloģiju uzņēmumiem. Negribētos teikt, ka visam jāpiekrīt no sacītā. Daļa no tā visa ir noderīga, lai paskatītos arī uz Latviju. Video ir neliela izraušanās no burbuļa un paskatīšanās uz lietām citā perspektīvā.


Iedvesmu NZA.LV ziņām var atrast katru dienu

Ja vēl decembrī domāju, ka nebūs taču tik daudz ko rakstīt, tad tagad iedvesmu NZA.LV ziņām var atrast katru dienu. Vienīgais, kas attur tās publicēt, ir laika trūkums. Agrāk lasīju ziņas un jau pieradumu pēc visas muļķibas ignorēju. Tagad, kad tām jāpievērš uzmanību, nespēju vien saražot. Šis ir arī viens no iemesliem kādēļ tās ir tik īsas. Pietiek tikai papētīt politiķu izteikumus, pat nelasot to atspoguļojumu medijos un varētu drukāt un analizēt visas dienas garumā.


Vilnis Ābele (Latvijas Avīze / Planētas Noslēpumi): Smēķēšanas kaitīgums ir pārspīlēts!

Kad man jau šķita, ka Latvijas Avīze (LA.LV) muļķības publicēs mazāk, parādījās Vilņa Ābeles raksts “Smēķēšanas kaitīgumu neviens un nekad vēl NAV PIERĀDĪJIS” izdevumā “Planētas Noslēpumi”: Manipulatīvu apgalvojumu, ļoti daudz agresīvas, represīvi arogantas retorikas šajos materiālos ir daudz, bet nešaubīgu pierādījumu praktiski nav.


Saeimas balsojums: pašvaldības arī turpmāk drīkstēs veidot savas avīzes

Latvijas pašvaldības arī turpmāk drīkstēs veidot savas avīzes un slavēt sevi tajās. Tādā veidā joprojām tiks radīt, iespējams, maldīgs priekšstats par padarīto, bet noklusēts par neizdarīto. Šādi izdevumi arī turpmāk kalpos kā politiskais instruments darbā ar tiem, kuriem internets nav pieejams vai ir pieejams ierobežotā apjomā.


Par pozitīvo medijos: FenikssFun.com

Kad sāku viedot NZA.LV, viena no pamatdomām bija ne tikai stāstīt no kā uzmanīties, bet arī to, ko, izskatās, citi piemirsuši – izcelt tos medijus un mājas lapas, kuras būtu jālieto. Mans mērķis nav tikai pievērst uzmanību tām kļūdām vai informācijai, ko izplata “sliktie”, tādā veidā tikai vēl vairāk popularizējot viņu aktivitātes, bet parādīt alternatīvu. Pagaidām īsti netika pieminētas tās lapas vai mediji, kurus vajadzētu lasīt, kuros nav neīstas, maldinošas vai sensacionālas ziņas.


Vai Nils Ušakovs vēlas līdzināties smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam? (Ušakova kepka)

Skatoties uz Augusta Deglava ielā esošo kalnu, rodas iespaids, ka Nils Ušakovs vēlas līdzināties smagos kriminālnoziegumos apsūdzētajam Aivaram Lembergam. Šāds secinājums izriet no tā, ka pats reklamē to kā “Ušakova kepku”, kā to esot nodēvējuši paši rīdzinieki, pēc līdzības ar “Lemberga hūti”.


TVNET.LV redaktore Zita Lunde par lasītājiem: inteliģentāku leksiku viņi uztvert nav spējīgi

Lasot “Latvijas Nacionālā Opera un Baleta” un TVNET.LV lietas rakstus, iepatikās redaktores frāze par lasītājiem, jāpiekrīt LSM publicētajā Jāņa Buholca (Dr. sc. comm., Vidzemes augstskolas docents) teiktajam, ka redaktore savos izteikumos lasītājus nosauct par nevisai gudriem: “inteliģentākam sabiedrības slānim raksturīgu leksiku viņi uztvert nav spējīgi”


Ielaužoties žurnāla IR redakcijā nozog e-pastus. Tiešām?

Šorīt, atverot twitter, redzu ziņu, ka 29. janvārī ir notikusi ielaušanās žurnāla IR redakcijā. Lasot pašu rakstu tālāk, par ielaušanos ir 2 paragrāfi, bet tālākie 4 paragrāfi… (…) Fakts, ka ir iespējams nozagt 3 datorus, liek padomāt par IR žurnālistu spēju aizsargāt savus avotus.


Neīsta steidzamība ziņās

Neīsta steidzamība ziņās palīdz pārdot un nopelnīt! Ja atskatāmies uz neseno LA.LV rakstu par to, kā tiek izmantoti virsraksti, tad ātri nonāksim pie secinājuma, ka galvenās iezīmes ir steidzamība un emocijas. Šoreiz par steidzamību. Vēlme zināt visu, cilvēkiem neapzināti liek iegūt vajadzīgo informāciju ātrāk par citiem. Ziņās, diemžēl, neīsta steidzamība nepalīdz atšķirt būtisko no nebūtiskā. Tādā veidā rodas iespaids, ka cilvēks dzīvo nepārtraukta stresa apstākļos, kur katra ziņa ir dzīvības un nāves jautājums.


NRA.LV uzķeras uz Liepājas pedagogu iniciatīvas un ar ko tas saistīts

Arī pēc vairākām stundām, kad lielākajai daļai jau skaidrs, ka izplatītā e-pasta vēstule par Izglītības ministra atlaišanu ir šaubīga un bez pamata, tā joprojām nav atjaunojusi vai atsaukusi pulikāciju: Demisiju izglītības un zinātnes ministram. Ironiski, ka tas noticis dienā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latgalē “īpaši aicināja jauniešus attīstīt kritisko domāšanu un veicināt mediju pratību, kas pašlaik pasaulē kļuvis īpaši nozīmīgi.”.


Latvijas Avīze un “Sensācija! Uzmanību! Šokējoši!”

Pēc Jānis Polis iniciatīvas arī lielāki ziņu mediji pieķērušies viltus un pseidoziņu analizēšanai. Daži veiksmīgāk, daži mazāk. Šodien Jānis padalījās ar saiti uz LA.lv rakstu. (…) Zīmīgi, ka raksts ir bez autora un saturā ir atsauce uz “kādu neapmierinātu mammu Eviju”, kura sazinājusies ar TV3 radījumu “Bez Tabu” . Ir saprotams, ka ir vēlme aizsargāt bērnu no sankcijām skolā, tomēr atsaukties uz resursu, kurš nav identificējams.


Partija VIENOTĪBA nelepojas ar Latvijas augstskolām

Spriežot pēc partijas “Vienotība” twitter ieraksta, tad tā nelepojas ar (nevienu no?) Latvijas augstskolām. Zinot, ka ir plāns veikt reformas izglītības sistēmā, apvienojot vairākas izglītības iestādes, šis ir diezgan savāds veids kā sākt dialogu – nosaucot otru pusi par…nevajadzīgu. Pirms dažiem gadiem jau bija mēģinājums reformēt izglītības sistēmu, ko mēģināja darīt toreizējais izglītības ministrs Roberts Ķīlis. Rodas jautājumi esošajam izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim.


Pēc ANO datiem Latvija ir Ziemeļeiropā. Vai arī…

Par to, ka Latvija ir Ziemeļeiropā mūsu pašu dažas amatpersonas uzzinājušas no nesen pārlasītā ANO dokumenta un tagad kā mazi bērni atkārto jauno vārdiņu, piemēram, Eiropas Parlamenta deputāts, politikas doktors un profesors Artis Pabriks. Tiesa nevietā. Uzzini kādēļ!


Neticamo ziņu aģentūra apkopos ziņas, kurām grūti noticēt

Kā atbildi uz dažādiem notikumiem, izdomāju, ka laiks ir izveidot “Neticamo ziņu aģentūru”, kas apkopos ziņas, kurām grūti noticēt. Un tādu ir daudz. Neticiet? Tādēļ radīju NZA.LV.


Nemuļķosimies! Uztveriet šo saturu kā mediju parodiju par ziņu veidošanu. Ar ko gan copy-edit-paste var atšķirties no mums.
Saistību atruna (rolandinsh.lv)
sazinies!

Call nowTo consult with a specialist

Content titleContent title 2nd line

Paldies!

Welcome title

Welcome xt

What’s the best time to call you?

at