Iesaku izlasīt! Andas Rožukalnes rakstu par sliko stilu un maldinošajiem virsrakstiem (LSM.LV)

Lasīšanas laika vērts raksts ir publicēts LSM.LV: “Anda Rožukalne: Mūķeņu un bēgļu sekss, slikts stils un maldinoši virsraksti”, kur arī stāsta par virsrakstu veidošanu un to, kā drukātie mediji zaudējuši savas profesionālās žurnālistikas pamatos, mācoties no interneta portāliem veidot saturu.

Iedvesmu NZA.LV ziņām var atrast katru dienu

Ja vēl decembrī domāju, ka nebūs taču tik daudz ko rakstīt, tad tagad iedvesmu NZA.LV ziņām var atrast katru dienu. Vienīgais, kas attur tās publicēt, ir laika trūkums. Agrāk lasīju ziņas un jau pieradumu pēc visas muļķibas ignorēju. Tagad, kad tām jāpievērš uzmanību, nespēju vien saražot. Šis ir arī viens no iemesliem kādēļ tās ir tik īsas. Pietiek tikai papētīt politiķu izteikumus, pat nelasot to atspoguļojumu medijos un varētu drukāt un analizēt visas dienas garumā.

Vilnis Ābele (Latvijas Avīze / Planētas Noslēpumi): Smēķēšanas kaitīgums ir pārspīlēts!

Kad man jau šķita, ka Latvijas Avīze (LA.LV) muļķības publicēs mazāk, parādījās Vilņa Ābeles raksts “Smēķēšanas kaitīgumu neviens un nekad vēl NAV PIERĀDĪJIS” izdevumā “Planētas Noslēpumi”: Manipulatīvu apgalvojumu, ļoti daudz agresīvas, represīvi arogantas retorikas šajos materiālos ir daudz, bet nešaubīgu pierādījumu praktiski nav.

Par pozitīvo medijos: FenikssFun.com

Kad sāku viedot NZA.LV, viena no pamatdomām bija ne tikai stāstīt no kā uzmanīties, bet arī to, ko, izskatās, citi piemirsuši – izcelt tos medijus un mājas lapas, kuras būtu jālieto. Mans mērķis nav tikai pievērst uzmanību tām kļūdām vai informācijai, ko izplata “sliktie”, tādā veidā tikai vēl vairāk popularizējot viņu aktivitātes, bet parādīt alternatīvu. Pagaidām īsti netika pieminētas tās lapas vai mediji, kurus vajadzētu lasīt, kuros nav neīstas, maldinošas vai sensacionālas ziņas.

TVNET.LV redaktore Zita Lunde par lasītājiem: inteliģentāku leksiku viņi uztvert nav spējīgi

Lasot “Latvijas Nacionālā Opera un Baleta” un TVNET.LV lietas rakstus, iepatikās redaktores frāze par lasītājiem, jāpiekrīt LSM publicētajā Jāņa Buholca (Dr. sc. comm., Vidzemes augstskolas docents) teiktajam, ka redaktore savos izteikumos lasītājus nosauct par nevisai gudriem: “inteliģentākam sabiedrības slānim raksturīgu leksiku viņi uztvert nav spējīgi”

Ielaužoties žurnāla IR redakcijā nozog e-pastus. Tiešām?

Šorīt, atverot twitter, redzu ziņu, ka 29. janvārī ir notikusi ielaušanās žurnāla IR redakcijā. Lasot pašu rakstu tālāk, par ielaušanos ir 2 paragrāfi, bet tālākie 4 paragrāfi… (…) Fakts, ka ir iespējams nozagt 3 datorus, liek padomāt par IR žurnālistu spēju aizsargāt savus avotus.

Neīsta steidzamība ziņās

Neīsta steidzamība ziņās palīdz pārdot un nopelnīt! Ja atskatāmies uz neseno LA.LV rakstu par to, kā tiek izmantoti virsraksti, tad ātri nonāksim pie secinājuma, ka galvenās iezīmes ir steidzamība un emocijas. Šoreiz par steidzamību. Vēlme zināt visu, cilvēkiem neapzināti liek iegūt vajadzīgo informāciju ātrāk par citiem. Ziņās, diemžēl, neīsta steidzamība nepalīdz atšķirt būtisko no nebūtiskā. Tādā veidā rodas iespaids, ka cilvēks dzīvo nepārtraukta stresa apstākļos, kur katra ziņa ir dzīvības un nāves jautājums.

NRA.LV uzķeras uz Liepājas pedagogu iniciatīvas un ar ko tas saistīts

Arī pēc vairākām stundām, kad lielākajai daļai jau skaidrs, ka izplatītā e-pasta vēstule par Izglītības ministra atlaišanu ir šaubīga un bez pamata, tā joprojām nav atjaunojusi vai atsaukusi pulikāciju: Demisiju izglītības un zinātnes ministram. Ironiski, ka tas noticis dienā, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis Latgalē “īpaši aicināja jauniešus attīstīt kritisko domāšanu un veicināt mediju pratību, kas pašlaik pasaulē kļuvis īpaši nozīmīgi.”.

Latvijas Avīze un “Sensācija! Uzmanību! Šokējoši!”

Pēc Jānis Polis iniciatīvas arī lielāki ziņu mediji pieķērušies viltus un pseidoziņu analizēšanai. Daži veiksmīgāk, daži mazāk. Šodien Jānis padalījās ar saiti uz LA.lv rakstu. (…) Zīmīgi, ka raksts ir bez autora un saturā ir atsauce uz “kādu neapmierinātu mammu Eviju”, kura sazinājusies ar TV3 radījumu “Bez Tabu” . Ir saprotams, ka ir vēlme aizsargāt bērnu no sankcijām skolā, tomēr atsaukties uz resursu, kurš nav identificējams.

Nemuļķosimies! Uztveriet šo saturu kā mediju parodiju par ziņu veidošanu. Ar ko gan copy-edit-paste var atšķirties no mums.
Saistību atruna (rolandinsh.lv)