Saeimas balsojums: pašvaldības arī turpmāk drīkstēs veidot savas avīzes

Latvijas pašvaldības arī turpmāk drīkstēs veidot savas avīzes un slavēt sevi tajās. Tādā veidā joprojām tiks radīts, iespējams, maldīgs priekšstats par padarīto, bet noklusēts par neizdarīto. Šādi izdevumi arī turpmāk kalpos kā politiskais komunikāciju instruments darbā ar tiem, kuriem internets nav pieejams vai ir pieejams ierobežotā apjomā. Plašāk LSM.LV rakstā “Saeima neatbalsta liegumu pašvaldībām veidot savas avīzes”.

LTV Panorāma: Pašvaldību avīžu ierobežošanai pietrūkst politiskās gribas

Video ar uzrunu no Saeimas tribīnes: Artuss Kaimiņš, Inesis Boķis, Rihards Melgailis, Ritvars Jansons, Valērijs Agešins

Likumdevēju politiskā griba tomēr kapitulējusi pašvaldību spiediena priekšā, un Saeima šodien apliecinājusi, ka vairākums deputātu tomēr neizprot plašsaziņas līdzekļu lomu demokrātiskā sabiedrībā. Gandrīz katra no 119 Latvijas pašvaldībām atbilstīgi savām budžeta iespējām jau gadiem izdod savus oficiālos izdevumus. Un šādas tiesības tām būs arī turpmāk, tādējādi turpinot saviem iedzīvotājiem radīt ilūziju par īstu žurnālistiku pašvaldību izdevumos un turpinot izvairīties no žurnālistu kritiskajiem jautājumiem, saglabājot platformu labajām ziņām.

Viela pārdomām…

Arī LVportals.lv apkopojis 2016. gada janvārī viedokļus par šo tēmu rakstā “Pašvaldību informatīvie izdevumi. Vai patiess drauds mediju pastāvēšanai?”:

Pret šiem pašvaldību izdevumiem iebilst preses izdevēji, Latvijas Žurnālistu savienība, Konkurences padome un citas institūcijas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs K.Gerhards paudis – lai gan pašvaldībām ar likumu noteikts pienākums informēt sabiedrību par savu darbību, nav pieļaujams, ka to dibinātajos un finansētajos vietējos laikrakstos vai bezmaksas izdevumos tiek publicēta ar pašvaldības darbību un funkcijām nesaistīta komerciāla reklāma un sludinājumi. Savukārt pašvaldību vadītāji dedzīgi aizstāv vietējās varas tiesības pildīt iedzīvotāju informēšanas pienākumu. – lvportals.lv

Rakstā viedokļi no Klintas Ločmeles (Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte), Māra Pūķa (Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks), Guntara Līča (Latvijas Preses izdevēju asociācijas izpilddirektors).

Klinta Ločmele: Jāuzsver, ka žurnālistikas un sabiedrisko attiecību atšķirības ir fundamentālas. Sabiedrisko attiecību mērķis ir uzlabot uzņēmuma, pašvaldību vai kādas personas tēlu, taču žurnālistika ir orientēta uz patiesības izzināšanu, arīdzan problēmu identificēšanu. Tālab uz medijiem tiek attiecināta (un no tiem sabiedrībā arī sagaidīta) “sargsuņa” funkcija, ko nodrošina to finansiālā neatkarība.

Pirmo reizi komentē? Pirmo(s) pārbaudīsim, tālāk skatīsimies. Lai mazinātu spamu un naida kurināšanu, utt atbilstību Latvijas republikas likumiem ...

Leave a Reply

Your email address will not be published.

Nemuļķosimies! Uztveriet šo saturu kā mediju parodiju par ziņu veidošanu. Ar ko gan copy-edit-paste var atšķirties no mums.
Saistību atruna (rolandinsh.lv)